Uzņēmumi meklējot kā samazināt izmaksas, jo sevišķi krīzes apstākļos, nereti izvēlas pelēkus risinājumus, t.i. tādus, kas no pirmā acu uzmetiena nav nelegāli un tomēr neatbilst likumam. Viens no tādiem ir veicināt vai pat piespiest darbiniekus kļūt par pašnodarbinātajiem. Tādejādi darba devējs atbrīvojas no nodokļu sloga 24.09 % no darbiniekam samaksātās algas. Uz šī pamata darba devējs pat var piedāvāt paaugstināt samaksu par dažiem procentiem un nodrošināt juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošanu, kas pirmajā brīdī šķiet izdevīgi. Taču jāņem vērā, ka tāds darba devējs jums atsaka daudz vairāk.

Ja strādājat darbu, kas saistīts ar paaugstinātu traumu gūšanas risku, tādu kā auto servisā, celtniecībā, gaterī un citās līdzīgās vietās, papildus pārējiem jums vēl ir virkne iemeslu nekļūt par pašnodarbināto nepamatoti.

Slēdzot darba līgumu ar uzņēmumu un stājoties darbā, persona nokļūst darba devēja atbildībā. Tas nodrošina virkni likumā noteiktas garantijas, tādu kā atvaļinājums, rūpes par darbinieka drošību un labsajūtu darba vietā kā arī virkni citu.

Turpretim slēdzot uzņēmuma līgumu kā pašnodarbinātais, persona pati uzņemas pilnu atbildību par savu rīcību. Attiecības ar darba devēju ir kā vienlīdzīgiem partneriem.

Šis status ir nepieciešams, ja persona ir neatkarīgs speciālists ar saviem instrumentiem un aprīkojumu. Un pilnīgi noteikti ir jākļūst, par pašnodarbināto, ja vienā uzņēmumā šī speciālista pakalpojumi ir nepieciešami īslaicīgi vai neregulāri. Kas nozīmētu, ka iespējams nopelnīt ievērojami vairāk, ja sadarbotos ar vairākiem uzņēmumiem. Vai arī, ja klienti ir fiziskas personas.

Galvenie iemesli, kāpēc nav izdevīgi kļūt par viltus pašnodarbināto

1. Slēdzot uzņēmuma līgumu darba devējs neatbild par nelaimes gadījumiem, kas nozīme, ka traumu gadījumā, ārstēšanās būs jāsedz no savas kabatas.
2. Tāpat uzņēmumam, ar kuru slēdz līgumu kā pašnodarbinātais, nav pienākums rūpēties par personas drošību – veikt instruktāžas, novērtēt ar darbu saistītos riskus un attiecīgi sagatavoties vai nodrošināt ar individuālās aizsardzības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka pašnodarbinātajam pašam ir jārūpējas par ķiveres, respiratoru, cimdu, aizsargbriļļu u.c. iegādi, kvalitāti un tehnisko kārtību. Jābūt vienmēr gatavam ļoti uzmanīgi izvērtēt visas bīstamības, kas saistītas ar darbu veikšanu, un gatavam atteikties no darbu veikšanas, ja nav iespējams garantēt personīgo drošību.
3. Uzņēmums nenodrošina sociālās garantijas slimības, darba zaudēšanas gadījumā un citos.
4. Darba devējam nav pienākuma nodrošināt pašnodarbinātā veselības uzraudzību, kas ir īpaši svarīgi, ja darbs saistīts ar ilgstošu un vienveidīgu slodzi. Piemēram, datu operatoriem, pārdevējām u.c.
5. Kā pašnodarbinātajam personai ir iespēja veikt VSAOI patstāvīgi un kas ir vēl vilinošāk – no brīvprātīgi izvēlētas summas un pirmajā mirklī var šķist izdevīgi maksāt pēc iespējas mazāk. Taču nedrīkst aizmirst, ka tieši šīs iemaksas garantē pensiju vecumdienās.
6. Ja nav nekādu zināšanu par grāmatvedību un likumiem, šāds viltus pašnodarbinātais vienmēr nonāksi zaudētāja lomā, kad būs jākārto jautājumi ar VID un citām valsts instancēm. Cits attiecīgās jomas speciālists – pašnodarbinātais ar šīm zināšanām būs ievērojami konkurētspējīgāks un gūs lielāku labumu.

Ir vērts apdomāties, vai daži iegūtie lati attaisno visas šīs problēmas, ko nākas uzņemties, kļūstot par viltus pašnodarbināto. Nemaz neizskatot soda sankcijas ar kurām valsts vērsīsies pret likuma pārkāpējiem