Kļūstot par pašnodarbināto, Tu iegūsti lielāku rīcības neatkarību un lielāku iespējamo samaksu par padarīto darbu. Tas ir vilinoši, tomēr tev ir jārēķinās, ka tādejādi arī no daudz kā atsakies. Kļūstot no darba ņēmēja par pašnodarbināto, Tu uzņemies visu atbildību uz sevi.

Kā pašnodarbinātais Tu atsakies no sociālajām garantijām, ko pēc likuma tev nodrošina darba devējs: slimības lapām, pabalstiem darba zaudēšanas gadījumā, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem un virknes citu. Visas sociālās garantijas ir atkarīgas no tevis paša veiktajām iemaksām.

Pašnodarbinātais ir pats sev priekšnieks, tāpēc, teorētiski, savu darba laiku Tu normē pats, kas, praktiski, nozīmē, ka nav tāda lieta kā virsstundas. Attiecīgi Tu nevari pretendēt uz paaugstinātu samaksu par darbu ārpus noteiktā darba laika un brīvdienās. Tāpat tev nepienākas arī apmaksāts ikgadējais atvaļinājums. Par atpūtu būs jārūpējas pašam.

Lai arī ne dziļā līmenī, tomēr tev būs nepieciešamas administratīvas, juridiskas un finanšu prasmes un iemaņas. Nemaz nepieminot to, ka tev jābūt spēcīgam profesionālim savā jomā un jāvar pilnīgi patstāvīgi organizēt, un veikt savu darbu. Bez visa minētā nav iespējams izmantot visas tās priekšrocības, ko sniedz pašnodarbinātā statuss.