Iesniegums Cityparks Latvija SIA par netaisnīgi piemērotu sodu

“Cityparks Latvija” SIA
Jaunmoku iela 34, Rīga, LV-1046

Gandhi
Brīvības bulvāris 34,
Rīga, LV-1050

Man jānorāda tikai pamata informācija. Pretēji tam, ko kāds varētu sagribēt, man nekādi papildus dati nav jānorāda, jo sevišķi personas kods. Tāpat man nav jānorāda arī faktiskais auto vadītājs vai jāpierāda, ka tas nebiju es. Tas ir soda izrakstītāja uzdevums.

Iesniegums

Lūdzu atcelt līgumsodu izrakstītu 2016.gada 10.decembrī pulksten 14:22, stāvlaukumā pie tirdzniecības centra Maxima, Vienības gatvē 113, Rīgā, turpmāk tekstā “Autostāvvieta”, atsauces numurs 9827333, turpmāk tekstā “Līgumsods” un atzīt Nikitas Jahno izrakstītajā maksājuma uzdevumā minēto līgumu, turpmāk “Līgums”, par spēkā neesošu. Uzskatu, ka Līguma noslēgšanas procedūrā un ar to saistītā līgumsoda izrakstīšanā ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Kā arī “Cityparks Latvija” SIA, reģistrācijas numurs 40103735168, turpmāk tekstā “Pakalpojuma sniedzējs”, Autostāvvietā īsteno maldinošu komercpraksi.

Šis apgalvojums ir objektīvi pamatots, ja vien pakalpojuma sniegšanas brīdī nav bijusi viennozīmīga un nepārprotama informācija. Tas ir dubultā svarīgi, ja pakalpojuma ņēmējs neapliecina savu piekrišanu noteikumiem.
Izvēles brīvība ir viens no PTAL pamata principiem. Ja es neesmu informēts par noteikumiem un visām detaļām, es nevaru pieņemt pārdomātu lēmumu. Attiecīgi man tiek laupīta izvēles brīvība.
Tiesiskā vienlīdzība, t.i. tas, ka gan pakalpojumu sniedzošā sabiedrība, gan es kā patērētājs esam ar vienlīdzīgām iespējām, nosaka jau Latvijas Republikas Satversme. Stāvvietas noteikumi un paši apstākļi nostāda patērētāju acīm redzami sliktākā pozīcijā. Pakalpojumu sniedzējam faktiski nav pienākumu. Noteikumi paredz bezierunu pakļaušanos un tiesības vērsties pret ko vien noteikumu sastādītājs sagribēs.

Tekstā tālāk Iesnieguma pamatojums.

  1. Līguma noslēgšanas brīdī netika nodrošināta informācija par Līguma saturu pienācīgā viedā. Faktiski norādīti tikai autostāvvietas lietošanas noteikumi, turpmāk tekstā “Noteikumi”.
  2. Šis jau ir pašsaprotami. Līgums tiek slēgts starp pusēm (divām vai vairāk). Ja viena puse – es, klāt neesmu bijis, bet otra nav nekur norādīta, starp ko tad īsti tiek slēgts līgums? Noteikumus sastādījušais nezina, kas ir līgums vai arī apzināti sagroza patiesību?
  3. Līguma slēgšanas vietā nebija norādīta informācija par Pakalpojuma sniedzēju:
    1. Pakalpojuma sniedzēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs.
    2. Uz kāda pamata Pakalpojuma sniedzējs rīkojas tirdzniecības centra “Maxima” stāvlaukumā.
  4. Informācija par pakalpojumu sniedzēju ir ārkārtīgi būtiska, jo ir faktors, kas ietekmē, iepriekš minēto, patērētāja izvēles brīvību. Tāpat tā ir vienlīdzības un garantijas sastāvdaļa. Galu galā man ir jāzina pie kā vērsties, ja pakalpojums ir neatbilstošs prasībām vai pat likumam. Faktiski, dotajā situācijā, “Cityparks Latvija” SIA slēpjas aiz Maxima zīmola. Tādējādi ne tikai maldinot patērētāju, bet arī ierobežojot viņa tiesības. Tikpat labi preces garantijas talonā varētu ierakstīt neesoša uzņēmuma datus. Kas jau tiktu uzskatīts par krāpšanu
  5. Pretēji Noteikumu 2. punktā norādītajam Līgums ir saistošs tikai pakalpojumu faktiski izmantojušajai personai, turpmāk tekstā “Pakalpojuma ņēmējs”. Saskaņā ar Civillikuma 1519. un 1546. pantu Līgums ir saistošs trešajai personai – vieglā automobiļa ar valsts numura zīmi FU6214 īpašniekam, turpmāk tekstā “Īpašniekam”, tikai 1522. pantā minētajā gadījumā, izņemot gadījumus, kad Pakalpojuma ņēmējs bijis mantinieks vai vietnieks (atbilstoši 1515. līdz 1518. pantiem).
    Pie tam, pretēji noteikumos norādītajam, konkrētās personas pakalpojuma izmantošanas fakts un saistība ar Īpašnieku ir jāpierāda Pakalpojuma sniedzējam nevis Pakalpojuma ņēmējam.
  6. Līgums var būt saistošs klāt neesošai personai tikai atsevišķos, izņēmuma gadījumos. Ar nedzīvu priekšmetu, manu automobilī līgumu sniegt nevar. Ar mani līgumu slēgt var tikai man klāt esot. Attiecīgi “Cityparks Latvija” SIA ir jāpierāda, ka tieši es to pakalpojumu esmu izmantojis. Prasīt, lai es viņus informēju par to, kurš lietojis manu auto nav vispār nekāda tiesiska pamata. Atsevišķos gadījumos to no manis nevar pieprasīt pat tiesa. Piemēram, ja runa ir par manu sievu.
  7. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsoda mērķis ir ietekmēt saistību izpildi vai atlīdzināt radītos zaudējumus.
    Pakalpojuma sniedzējs, Autostāvvietā, norādītajā pakalpojuma ņemšanas brīdī nesniedza maksas pakalpojumus. Tas nozīmē, ka nav radīti tieši vai netieši zaudējumi, neiegūtās peļņas veidā. Tas arī norāda uz līgumsoda izmantošanu par peļņas avotu, kas ir pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam.
  8. Pats līgumsoda fakts ir absurds dotajā situācijā. Un tiklīdz sanāk, ka vienīgais uzņēmuma peļņas avots ir šie “līgumsodi”, tas jau ir atklāts un rupjš likuma pārkāpums.
  9. Saskaņā Civillikuma 1718.pantu Pakalpojuma sniedzējs var prasīt vai nu līgumsoda samaksu, vai līguma izpildīšanu. Noteikums par atkārtotu soda piemērošanu 24 stundu laikā ir tiešā pretrunā ar to, jo faktiski ir pieaugošs. Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu pieaugošs līgumsods nevar pārsniegt 10% no pamatparāda. Takā nav norādīta stāvvietas izmantošanas maksa, tā faktiski ir nulle euro, ar visu no tā izrietošo.
  10. Protams, ka šeit pretarguments būs – “Bet līgumā taču var paredzēt kādu līgumsodu grib.”. Uz to ir tieši tikpat stulbs jautājums – “Tad kāpēc ne uzreiz miljons?” Atbilde ir ļoti vienkārša – tam jābūt samērīgam. Piekrītu, tas ir subjektīvi. Taču sods, kas kaut vai divkārtīgi pārsniedz pašu līguma vērtību, jau tiesā tiks uzskatīts par pārmērīgu.
  11. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodam ir jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Autostāvvieta ir bezmaksas tirdzniecības centra Maxima klientiem divas stundas. Īpašnieks ir Tirdzniecības Maxima klients, ko var pamatot uzrādot klienta karti. Pie tam stāvvieta tika izmantota mazāk, kā norādītās divas stundas. Iepriekš minētais dod pamatu uzskatīt, ka piemērotais sods 35 euro, ir pārmērīgs par faktiski bezmaksas pakalpojuma noteikumu daļēju neievērošanu.
    Pie tam, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par Ceļu satiksmes noteikumu 840. papildzīmes prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu tikai 30 euro, kas var tikt samazināts, ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pantā minētos, mīkstinošos apstākļus. Noteikumu 6. punktā minētais apmērs to pārsniedz divkārtīgi. Pie tam tas var tik piemērots atkārtoti neierobežotu laiku.
    Tas nozīmē, ka attiecīgā uz Īpašnieku un Pakalpojuma ņēmēju tiek pārkāpts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta 1.punkts, 2.punkts, 6.panta 1.punkts, 3.punkts, 4.apakšpunkts, 16.apakšpunkts, 18.apakšpunkts, 4.punkts.
  12. Pirms pagrieziena uz Autostāvvietu no Kaplavas ielas, braucot virzienā no Vienības gatves, izvietota ceļa zīme nr. 537 “Stāvvieta”, ar papildzīmi nr. 816 “Darbības virziens”, kas informē par bezmaksas stāvvietu. Pie iebraukšanas Autostāvvietā ceļa zīme nr. 537 “Stāvvieta”, ar papildzīmi nr. 827, nr. 849, kas tieši tāpat informē par bezmaksas stāvvietu, un ceļa zīmi nr. 523 “Stāvēšanas aizlieguma zona” ar papildzīmēm nr. 827 “Darbības laiks” un nr. 849 “Pārējā papildinformācija”, novietotas sāniski pret braukšanas virzienu, uz Kaplavas ielas izvietotās ceļa zīmes nr. 537 aizsegā. Vēl jo vairāk, Noteikumi novietoti krustojuma otrā pusē, tieši tāpat sāniski pret braukšanas virzienu.
    Vidusmēra patērētājs nevarētu iedomāties, ka pie iebraukšanas attiecīgajā teritorijā izvietotās plāksnes satur šajā teritorijā iebraukušajiem patērētājiem adresētu informāciju, un tādējādi patērētājs pēc iebraukšanas autostāvvietā un automašīnas novietošanas neiedomātos atgriezties pie attiecīgās plāksnes, lai iepazītos ar tajā sniegto informāciju.
    Pie iebraukšanas nav novietota ceļa zīme nr. 539 “Maksas stāvvieta”, kas brīdinātu Pakalpojuma ņēmēju, ka stāvvietā varētu tikt piemērotas maksas. Šajā gadījumā Līgumsods.
    Ņemot vērā minēto, Pakalpojuma sniedzējs, veicot iepriekš minētās darbībās, īsteno Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto maldinošo komercpraksi un 10.panta otrajā daļā noteikto maldinošo noklusēšanu.
    Turpmākās Pakalpojuma ņēmēja darbības, piemēram, atgriešanās pie ceļa zīmes pēc automašīnas novietošanas stāvvietā, lai iepazītos ar informāciju, kas izvietota otrā krustojuma pusē, jau ir komercprakses sekas, kuras iestājušās nepatiesas informācijas saņemšanas rezultātā

    (Skatīt 1. pielikumu)

  13. Autostāvvietā ir acīm redzami norādīts “Maxima” un tirdzniecības centra Maxima klientiem. Tai pat laikā nav informācijas, ka, Līgumsoda izrakstīšanas brīdī, tajā faktiski darbību veic Pakalpojuma sniedzējs. Šādi Pakalpojuma sniedzējs īsteno Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto maldinošo darbību.

Līdz pilnīgam jautājuma risinājumam, balstoties uz Civillikuma 1656.pantu, atzīstu Līgumsoda maksājuma uzdevumā norādīto termiņu par spēkā neesošu.

Ja nopietnu iemeslu dēļ situācijas analīze prasīs vairāk kā desmit darba dienas, lūdzu informēt par termiņa pagarināšanu elektroniski, uz e-pastu gandhi@pasnodarbinatie.lv.

Lūdzu, sniegt atbildi uz manu rakstisko iesniegumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likums 191. panta 3. daļai, rakstiskā veidā, pa pastu.

Gandhi
2016.gada 15.decembrī

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *